Plastmasas pudeļu materiālu priekšrocības
Laboratorijā plastmasas pudeles iegūst savu "universālo konteineru" statusu, pateicoties trīs izplatītu materiālu īpašajām īpašībām:
PET: viegls un{0}}izturīgs pret plīsumiem; piemērots vāju skābju un bāzu īslaicīgai uzglabāšanai (piemēram, 5% etiķskābe, 10% etanols).
HDPE: ļoti{0}}izturīgs pret koroziju; spēj saturēt spēcīgus oksidētājus, piemēram, 30% ūdeņraža peroksīdu.
PP: augstas{0}}temperatūras izturīgs (līdz 120 grādiem); spēj izturēt spēcīgas skābes, piemēram, koncentrētu sālsskābi (izņemot fluorūdeņražskābi).
Glabājiet šos reaģentus tālāk no plastmasas pudelēm
Pat šķietami "universālā" plastmasas pudele "izkusīs" vai "sairīs", ja tiks pakļauta šādiem reaģentiem:
Organiskie šķīdinātāji: Acetons un hloroforms var izšķīdināt vairuma plastmasu molekulārās ķēdes.
Spēcīgi oksidētāji: Koncentrēta slāpekļskābe (virs 68%) var izraisīt plastmasas materiāla trauslumu.
Halogēna savienojumi: Broma ūdens var izraisīt plastmasas pudeļu uzbriest un plīst.
Specializētās skābes: fluorūdeņražskābe -pazīstama kā korodējošais stikls-var vēl vieglāk iekļūt plastmasā.
Zelta likumi drošai uzglabāšanai
Lai apgūtu drošu reaģentu uzglabāšanu plastmasas pudelēs, ir jāatceras trīs galvenie punkti:
Pārbaudiet etiķeti: Trīsstūrveida pārstrādes simbols pudeles apakšā (numurēts no 1 līdz 7) norāda materiāla veidu un tā atbilstošo ķīmisko izturību.
Saderības pārbaude: ieviešot jaunu reaģentu, veiciet neliela-mēroga saderības testu 24 stundu laikā, lai novērotu jebkādas nevēlamas reakcijas.
Periodiski nomainiet: pat ar saderīgiem reaģentiem uzglabāšanas tvertne ir jānomaina ik pēc sešiem mēnešiem, lai nodrošinātu drošību un integritāti.